RĪGAS PISLĒTAS ARHITEKTA BIROJA
DISKUSIJAS PROTOKOLS

2019. gada 19. jūnijā plkst. 13:00

Sēdi vada: direktors, Rīgas pilsētas arhitekts G.Princis.
Par diskusiju atbildīgais speciālists Kristaps Kaugurs, Sēdi protokolē: A.Lūse.
Sēdē piedalās:

Jurijs Mitrofanovs, Janīna Mirofanova un Līga Tuce, SIA “BIC Aluminium”,
Ansis Zeltiņš, Rīgas brīvostas pārvalde;
Jānis Krastiņš, Raitis Mūrnieks un Artūrs Ošs, VAS “Latvijas Jūras administrācija";
Egons Bērziņš, Rīgas Tehniskā universitātes Arhitektūras fakultāte;
Juris Radzēvičs, Rīgas domes izpilddirektors;
Jānis Lejnieks, Rīgas Austrumu izpilddirekcija;

Uldis Apinis un Andris Ločmanis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments;
Andris Lubāns, Rīgas domes Satiksmes departaments;
Lolita Sarma, Rīgas pilsētas būvvalde;
Jānis Meirāns un Reinis Auziņš, RP SIA "Rīgas satiksme";
Alberts Sulackis, SIA “Marinetek Latvia”,
Eduards Markovs, aktīvists.

Publisku diskusiju par iespējām atjaunot kuģu satiksmi kā vēl vienu sabiedriskā pasažieru transporta veidu pilsētā Rīgas pilsētas arhitekta birojs (RPAB) aizsāka 2018.gada 12. jūnijā. Temats ir nonācis valsts un pašvaldības atbildīgo speciālistu uzmanības lokā, pateicoties aktivitātēm privātajā sektorā – uzņēmuma BIC Aluminium inženieri ir izstrādājuši projektu, saskaņā ar kuru tiek realizēta kuģošanai Daugavā un tās attekās piemērotu pasažieru prāmju ražošana. Prāmju maksimālā ietilpība plānota 130 cilvēkiem un 48 velosipēdiem. Paralēli ar dažādām institūcijām tiek skaņots provizoriskais pieturvietu izvietojums maršrutā Bolderāja – Rīgas centrs, plānojot, ka pilns maršruts veicams 1 stundā, tas būtu kuģojams augu gadu, bet kā uzsākšanas laiks tiek minēts 2020.gada pavasaris. Pilsētai un valstij ir virkne sabiedrisku un organizatorisku jautājumu, ko risināt, lai uzsāktais process notiktu koordinēti un atbilstoši sabiedrības interesēm un neliktu šķēršļus uzsāktajam. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta racionālai maršruta organizēšanai, pieturvietu izvietojumam, pasažieru satiksmei drošai prāmju konstrukcijai, Zunda kanāla padziļināšanai. Par ūdens sabiedriskā transporta attīstīšanas ieceri plašāka publikācija lasāma laikrakstā Dienas Bizness[1].

Diskusiju aizsāka Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, mudinot klātesošos uzklausīt informāciju par sabiedriskas pasažieru prāmju kustības atjaunošanas ieceri, kurai uzņēmuma BIC Aluminium ietvaros jau parādījušās reālas aprises. Uzņēmuma vadītājs Jurijs Mitrofanovs norādīja, ka idejas pamatā ir vēlme rīdziniekiem un viesiem piedāvāt iespēju ātrāk un ērtāk sasniegt dažādus galapunktus, netērējot laiku sastrēgumos vai kilometriem garos apkārtceļos. Piemēram maršruts Bolderāja – Vecmīlgrāvis, kuru mērojot ar sabiedrisko transportu, tiek patērētas 2 stundas. Pa ūdensceļu maršruts neaizņemtu vairāk kā pārdesmit minūtes. Pasažieru prāmji tiek ražoti uzņēmuma pašu spēkiem, balstoties uz uzkrāto pieredzi saskaņā ar starptautiskās organizācijas Lloyd’s Register veikto projekta ekspertīzi. Arī ekspluatācijā peldlīdzekļus pieņems Lloyd’s Register speciālisti – tas nozīmēs starptautisku sertificēšanu un iespējamu šo prāmju izmantošanu ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē.

Galvenā uzņēmuma komerciālā ambīcija ir atvērt sabiedriska pasažieru ūdens transporta maršrutu Kapteiņa iela Bolderājā – Ķīpsala, pa ceļam piestājot šādās pieturvietās:

  • Kapteiņa iela Bolderājā (servisa stacija), plānots attīstīt sadarbojoties ar ROP;
  • Meldru iela Vecmīlgrāvī, jau eksistējoša piestātne;
  • Aptiekas iela, Sarkandaugavā, plānots attīstīt sadarbojoties ar ROP;
  • Tvaikoņu iela, Iļģuciemā, plānots attīstīt sadarbojoties ar ROP;
  • Zunda krastmala, RISEBA, RTU, plānots, ka piestātni uzstāda RTU;
  • Preses nams, ar īpašuma attīstītāja atbalstu veidojama piestātne;
  • Muitas iela, Vecrīgā, jau eksistējoša piestātne;
  • Zivju iela, Vecmīlgrāvī (alternatīva Meldru ielai), plānots attīstīt sadarbojoties ar ROP;
  • Maņgaļsalas iela, sezonāla piestātne dabas parkā Piejūra, plānots attīstīt sadarbojoties ar ROP.

Biļetes cena vienā virzienā plānota 4.5 EUR, par velosipēda pārvadāšanu papildus nebūtu jāmaksā, transporta līdzeklis kursētu ik pēc 30 minūtēm no 7.00 rītā līdz 21.00 vakarā darba dienās. Brīvdienu kursēšanas režīms vēl nav apzināts.

Kuģa apkalpes personālu veidotu divu speciālistu komanda – kapteinis un matrozis. Maksimālais prāmja ātrums plānots 12 mezgli, telpiskie parametri – garums 23,6 m, platums 6 m, iegrime 1 m, augstums virs ūdens 1,9 m. Prāmis tiek konstruēts kā neliels ledlauzis, lai būtu iespējams nodrošināt satiksmi visu ziemu. Ieceres attīstītāji uzsvēra, ka ziemas laikā, katru dienu izbraucot maršrutu, ūdens nepaspētu aizsalt. Ja nu vienīgi nakts laikā veidotos plāna ledus kārta, kas noteikti netraucētu kuģošanai.

Gvido Princis aicināja diskusijas dalībniekus izteikt viedokli par izaicinājumiem projekta ieviešanā – par prāmja pieturvietām un to iederību pilsētas kopējā satiksmes situācijā, kā arī ieceres sasaisti ar citiem pasažieru sabiedriskā transporta veidiem, tajā skaitā:

  • Kuģīšu kā sabiedriskā transporta vienību maršruti un to iekļaušana kopējā gan kuģošanas, gan pilsētas sabiedriskā transporta tīklā (plānošana un sabiedriskais pasūtījums? Ierobežojumi un standarti, maršruti, sezonalitāte, kustības biežums un ieviešana);
  • Infrastruktūra (piestātnes un pievadceļi, izmantošana sabiedriskā transporta nodrošināšanas vajadzībām, esošās infrastruktūras izmantošana un uzturēšana un, jaunu pieturu attīstība);
  • Zunda kanāla piegružojuma iztīrīšana (SIA Bic izpēte par kuģojamību Zunda kanālā).

Kā vienu no kuģošanas riskiem Jurijs Mitrofanovs atzīmēja nelegāli aizbērto Zunda kanālu, kā arī plašāk novērojamo būvnieku patvaļu aizberot Daugavas ūdensceļus satiksmes pārvadu būvniecības laikā. Šāda prakse veido seklus ūdeņus, kuros kuģošana nav iespējama - ūdensceļu dziļums vietām nepārsniedz 20 cm. Spēkā esošā likumdošana prasa pēc būvniecības sakārtot un atstāt neskartu apkārtējo vidi, tostarp arī vidi, kas atrodas zem ūdens. Aktuāls ir jautājums – kura no institūcijām kontrolē šo procesu. Šobrīd patvaļīgas būvniecības prakses seku likvidēšanai ir nepieciešams veikt ūdensceļu padziļināšanas darbus – primāri Zunda kanālā. J. Mitrofanovs uzskata, ka pirmā kuģošanas sezona precīzi identificēs arī citas bīstamās un turpmāk sakārtojamās vietas Daugavā un tās attekās.

Rīgas satiksmes pārstāvji diskusijā pauda gatavību pozitīvi reaģēt uz ūdens satiksmes attīstītāju priekšlikumiem, kas varētu skart iespējamo e-talona sistēmas piemērošanu pasažieru pārvadājumos pa upi un kuģošanas maršrutu integrāciju esošajos Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta maršrutos.

Pasažieru pārvadājumu attīstīšanu Rīgā pa Daugavas akvatoriju idejiski un praktiski atbalsta arī Rīgas Brīvostas pārvalde (ROP). ROP pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja uz pagaidām neizmantoto ūdens satiksmes potenciālu pasažieru regulārajiem pārvadājumiem, par iemeslu minot uzņēmēju trūkumu šajā tirgus segmentā, kā arī norādot uz nesakārtoto krasta un piestātņu infrastruktūru. Zeltiņš apliecināja ROP gatavību sadarboties ar BIC Aluminium un iesaistīties idejas īstenošanā sakārtojot ostas teritorijā atrodošos prāmja pieturvietu infrastruktūru. Par prioritāriem objektiem uzskatāmas piestātnes Kapteiņu, Meldru un Aptiekas ielās, norādot ka veicamie darbi nav tehniski sarežģīti un neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Tomēr, Zeltiņa prāt dažās no iecerētajām pieturvietām nav tūlītēji attīstāmas – iecerētās piestātnes teritorijā Zivju ielā šobrīd plānots uzsākt aktīvu industriālu ostas darbību, bet Mangaļsalas ielas piestātne būtu attīstāma kontekstā ar ielas kopēju labiekārtošanu savienojot piestātnes vietu ar pārējo publisko infrastruktūru. Kā atbilstošu piestātnes tehnisko risinājumu Eiropā daudzviet izmanto peldošās piestātnes ar divu pāļu konstrukciju, kam piestiprināts betona vai koka klājs. Rīgā piemērota būtu vienkāršāka viena pāļa konstrukcija ar tai piestiprinātu platformu, ko uzstādīt iespējams kur vien to atļauj īpašumu piederības u.c. juridiskie jautājumi.

Kā vienu no nopietnākajiem riskiem upes sabiedriskā transporta organizēšanā Zeltiņš atzīmēja Daugavas atteku iespējamo aizsalšanu ziemas laikā. J. Mitrofanovs viedoklim oponēja, norādot, ka upes attekās organizējot regulāru ūdens satiksmi nekuģojama ledus kārta nevarot izveidoties. Uzņēmējs atgādināja, ka prāmji būs aprīkoti ar ledus laušanas un divām tauvošanās konstrukcijām.

Latvijas Jūras administrācijas (LJA) pārstāvji norādīja uz bažām par drošības apsvērumiem būvējamo prāmju specifikācijā, piemēram, pietiekama korpusa izturība, viegli sasniedzamas glābšanas vestes, droša iekļūšana un izkļūšana no prāmja, pārdomātas evakuācijas iespējas, utt. Būtiski ir jautājumi par pasažieru prāmju vadības komandu komunikāciju ar glābšanas dienestiem un ugunsdzēsējiem. Īpaši tika uzsvērts, ka pasažieru neprognozējamas uzvedības risks uz ūdens – ļaudis mēdz būt vieglprātīgi un pārgalvīgi, reizēm arī apreibinošo vielu iespaidā, tādēļ svarīgi ir uzraudzīt un kontrolēt pasažieru rīcību pārvadājumu laikā. ka prāmim jābūt nenogremdējamam pie jebkuriem bojājumiem, lai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties. LJA specialisti norādīja, ka ar prāmja projektu vēl nav iepazīstināti, tādēļ detalizēti jautājumi tiks sagatavoti pēc projekta saņemšanas. Kā viena no vēlamajām prasībām tika izvirzīta prāmja spējai būt nenogremdējamam pie jebkuriem bojājumiem, lai nodrošinātu netraucētu pasažieru evakuāciju.

Jurijs Mitrofanovs noraidīja, ka prāmju projektu ekspertīzi veicis prestižs, starptautiski atzīts kuģu reģistrs Lloyd’s Register, kura speciālistu stingrā uzraudzībā notiek kuģa būvniecība, bet tai noslēdzoties speciālisti piedalīsies arī kuģu ekspluatācijas pieņemšanā. Procesam noslēdzoties dokumentācija tiks iesniegta LJA saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Latvijas Jūras administrācija, norādot uz būtisku kuģošanas risku vērsa uzmanību uz mainīgo ūdens līmeni Daugavā, kas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem un var ietekmēt prāmja spēju kuģot zem tiltiem. Uz tiltiem nepieciešams uzstādīt navigācijas zīmēs un ūdens līmeņa mērierīces, kuru uzstādīšana ir RD Mājokļu un Vides departamenta pārziņā. Komentējot ūdens līmeņa augstuma mainības risku, Jurijs Mitrofanovs iepazīstināja ar prāmju konstrukcijas īpatnībām un tajā ietverto balasta tanku sistēmu, kas paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos ļauj palielināt kuģa iegrimi par 12 cm un šķērsot tiltu šādos apstākļos. Uzņēmējs piekrita nepieciešamībai pēc navigācijas zīmēm pie tiltiem un papildus izteica priekšlikumu Kundziņsalas dzelzceļa tiltam demontēt 3 švellerus, kas sniegtu iespēju iegūt papildus 20 cm augstuma kuģošanai.

Noslēdzot diskusiju par drošības apsvērumiem uz ūdens, uzņēmējs norādīja, ka iecerētais kuģošanas maršruts galvenokārt ved caur Daugavas attekām, nevis atklātiem upes ūdeņiem, kur dabas stihiju, vēja un straumes ietekme ir būtiski samazināta.

Egons Bērziņš, RTU APF pasniedzējs, sava viedokļa paušanu aizsāka ar atsauci uz to, ka šobrīd rīdzinieku sabiedrība īsti nezina, ko nozīmē kuģošanas labā prakse un pārvietošanās ar pasažieru prāmi. RTU un RISEBA divos studiju kursos tiek kaldināta kompetence, lai tālāk jaunie speciālisti izglītotu sabiedrību. Kompetence būtu sabiedrības kvalitatīvais ieguvums.

Bērziņš, sanāksmes dalībnieku uzmanību vērsa arī uz Zunda kanāla seklumu, kas paviršas būvniecības kultūras dēļ (būvnieki gadiem zemi no tuvējiem būvobjektiem nav aizveduši, bet bēruši kanālā) vietām padara kanālu par kuģošanai nederīgu. Bērziņš norādīja, ka, piemēram, pārbūvējot satiksmes pārvadu Valdemāra un Daugavgrīvas ielu krustojumā, kā arī cituviet Rīgā ir pieļauta būvniecībā palikušo zemes darbu materiāla “nelikumīga” atstāšana būvobjektā (aizberot ūdenstilpni), kas normālos apstākļos ir jāaizved no būvlaukuma. Lai atsāktu pasažieru kuģu satiksmi kanāls jātīra un jāveic padziļināšanas darbi izsūknējot aptuveni 5000 m3 grunts.

Bērziņš atgādināja, ka Zunds savieno daļu no Zināšanu jūdzes akadēmiskajiem centriem, kas jau tuvākajā nākotnē akumulēs ap 12 000 studentu un zinātnieku, kuri būtu gatavi reaģēt uz pasažieru prāmja radīto pārvietošanās piedāvājumu.

Visbeidzot Bērziņš norādīja, ka no aptuveni 26 km garajām Rīgas krastmalām aptuveni puse atrodas pilsētas sarkanajās līnijās, kur speciāli nosacījumi piestātņu ierīcībai nav nepieciešami.

RD Satiksmes departamenta pārstāvji norādīja, ka lai arī šobrīd Rīgas pašvaldībā nav sabiedrisko transportu izmantojot ūdensceļus reglamentējošu noteikumu, uz iniciatīvu attiecas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula[2] par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, kas pašvaldībai dod tiesības nepieciešamības gadījumā regulējumu izstrādāt. Šī iemesla dēļ svarīgi esot izprast uzņēmēja ieceres mērķa auditoriju, proti, vai pakalpojums uzskatāms par komercpakalpojumu tūristiem u.c. interesentiem vai pārvadājumus iecerēts padarīt par sabiedriska pasažieru pārvadājuma pakalpojuma daļu ar vai bez pašvaldības atbalstu pakalpojuma nodrošināšanai.

Uzņēmējs J. Mitrofanovs aicināja šajā stadijā pakalpojumu traktēt kā komerciālu projektu bez nepieciešamības pēc tiešas pašvaldības iesaistes. Vienlaikus, uzņēmējs apliecināja gatavību sadarboties ar Rīgas pašvaldību un tās organizētajiem sabiedriskā pasažieru pārvadājuma operatoriem, kur tas nepieciešams.

Juris Radzevičs, RD izpilddirektors atzinīgi novērtēja projekta iniciatoru milzīgo entuziasmu, un vēlēja uzņēmējam izturību un veiksmi. Ideja, Daugavu atkal padarīt par sabiedriskajai satiksmei piemērotu ūdenstilpi, ir apsveicama un pilsētas vēsturē šādi piemēri ir bijuši jau iepriekš. Pozitīvi tika novērtēta uzņēmēja gatavība sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, kurām noteikti jānāk talkā iniciatīvas autoriem. Izpilddirektors atzina, ka pilsētai ir pienākums sakārtot prāmim necaurbraucamos Daugavas ūdeņus un novērst iepriekšējo periodu būvniecības projektu sekas (piem. satiksmes pārvada pārbūves sekas Valdemāra un Daugavgrīvas ielu krustojumā).

Daži no diskusijā aktualizētiem un turpmāk risināmiem jautājumiem:

  1. Uzņēmēja ieceres – sabiedriski pasažieru pārvadājumi pa ūdensceļiem Rīgā – loma Rīgas pašvaldības organizētajā sabiedriskā pasažieru transporta sistēmā un iespējamie sadarbības modeļi;
  2. Seku likvidēšana saistībā ar Zunda kanāla “nelikumīgo” aizbēršanu veicot būvdarbus ap satiksmes pārvadu Valdemāra un Daugavgrīvas ielu krustojumā, kā arī citos būvobjektos virs ūdensceļiem Rīgā.
  3. Kundziņsalas 6. šķērslīnijas satiksmes pārvada konstrukciju sakārtošana tilta apakšpusē, kā arī atbilstošu navigācijas zīmju izvietošana šajā u.c. līdzvērtīgos objektos.

Diskusijas noslēgumā tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda sarunu formāta turpmāku uzturēšanu līdz veiksmīgai projekta ieviešanai. Diskusiju platformas mērķis - nodrošināt iestāžu un iesaistīto pušu veiksmīgu sadarbību un uzturēt veicināt aktuālo jautājumu pārrunāšanu un risināšanu. Puses vienojās uz nākamo sarunu sanākt pēc kādas no iesaistīto pušu iniciatīvas rodoties šādai vajadzībai.

 

[1] Publikācija laikrakstā Dienas Bizness (2019. gada 17. maijs) lasāma izdevuma tīmekļa versijā https://www.db.lv/zinas/foto-buve-pramjus-udenssatiksmei-starp-bolderaju-vecmilgravi-un-rigas-centru-487237

[2] Sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentē Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2007. gada 23. oktobra regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem.

 

Sēdes protokols  2019. gada 19. jūnijā  PDF formātā