Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Sēdē piedalās: J.Krastiņš, H.Gūtmane, M.Straume, R.Bula, V.Valgums, G.Grikmane, I.Purmale, A.Pauniņš, I.Rukšāne, J.Lejnieks, K.Vingris, S.Ņikiforovs, J.Krastiņš, I.Lukstiņa, R.Voronkova, A.Kublačovs, I.Niedola, V.Gromule, M.Brikmane, J.Igaunis, K.Zandbergs, O.Ozols, G.Āboltiņš-Āboliņš, M.Rusiņš, A.Feļtins, A.Maderniece, E.Šveica, I.Renkevica, L.Bemhens, R.Auziņš, A.Rūdule-Jansone, D.Kalvāne, A.Lūse, V.Jermoloviča, V.Faļkovs, E.Jaunzems, O.Burovs, M.Taurenis, D.Kreilis, I.Metnieks.

Referē: K.Vingris, P.Bajārs, V.Gromule

Sēdi vada G.Princis

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2018.gada 16.janvārī tika izskatīta starptautiskā projekta “Rail Baltica” Rīgas Centrālās Dzelzceļa stacijas mezgla pārbūves iecere, arhitektūras un pilsētbūvniecības risinājumi (posmā no Lāčplēša līdz Jelgavas ielai), projekta virzība pēc metu konkursa un saistītie aktuālie jautājumi.

Kolēģijas sēdes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar trijām prezentācijām.

Pirmā bija SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) prezentācija par projekta “Rail Baltica” aktuālajiem Rīgas Centrālās Dzelzceļa stacijas arhitektūras risinājumiem, kas iekļauti tehniskajā specifikācijā, un projekta daļas virzību, aktuālajiem pilsētbūvnieciskajiem jautājumiem (PLH Arkitekter un COWI vīzija un risinājumi) projekta sasaistei ar Stacijas laukumu, Gogoļa ielu, Centrāltirgu un 13.janvāra ielu. Referēja K.Vingris.

Otrā prezentācija bija par arhitektu apvienības O+R+V+E+L vīzija par Rīgas Centrālās Dzelzceļa stacijas apkārtnes pārbūvi un risinājumiem (autori: Pēteris Bajārs, Guna Priede, Jānis Aufmanis, Katerina Smirnova, Arta Lāce, Liene Adumāne - Vāvere, Līva Nordmane, Mārtiņš Rusiņš, Oskars Vāvere, Ģirts Runis, Anna Katlapa, Guntis Zīlis, Elmārs Daniševskis), iespējām un argumentiem attīstībai pazemes un virszemes telpā (izmantošana, un priekšlikumi uzlabot mobilitāti ar un ap Rīgas Centrālo Dzelceļa staciju). Referēja P.Bajārs.

Trešā prezentācija bija par Rīgas starptautiskās autoostas (RSO) attīstības perspektīvām, iespējām, kā arī transporta un pasažieru plūsmām “Rail Baltica” projekta īstenošanas kontekstā. Referēja V.Gromule.

Diskusijas daļā tika spriests par Rīgas Centrālās Dzelzceļa stacijas un tilta sliežu ceļu pārbūvi (D&B iepirkuma uzstādījumi), tajā skaitā par jaunveidojamo telpu zem estakādes un pie uzbēruma (to mērķi, izmantošanu mobilitātei, sasaisti un dizainu) un, Stacijas apkārtnes pilsētbūvniecisko vīziju un risinājumiem (sabiedriskā transporta plūsmas, gājēju un velosipēdistu novietojums telpā). Savus viedokļus par prezentēto pauda jomas eksperti L.Bemhens (Rīgas satiksme); J.Krastiņš; S.Ņikiforovs (AECOM) un I.Niedola.

Kopsavilkums:

  1. Kolēģijas dalībnieki secina, ka “Rail Baltica” projekta ietvaros īstenotā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCDZ), uzbēruma un jaunā dzelzceļa tilta pārbūves projekta prezentētie risinājumi (metu konkursa priekšlikums) kopumā respektē līdz šim kolēģijā paustos ekspertu apsvērumus un argumentus. Tajā pašā laikā konstatējam, ka lokāplānojuma izstrādi nepieciešams paātrināt lai objekta projektēšanā un būvniecībā iekļautos piedāvātās satiksmes plūsmu un savienojumu izmaiņas un, jaunu teritoriju izmantošana RCDZ apkārtnē (Skat. O+R+V+E+L vīziju kontekstā ar AECOM 2015.gada izpētes secinājumiem). To apzinoties, par projekta īstenošanu atbildīgais EDZL aktīvi sadarbojās ar plānotājiem, lai . Diskutējot par projekta ilgtspējību, kolēģija aicina tās vērtēšanai izmantot kādu no starptautiski atzītām kvalitātes vērtēšanas sistēmām (piemēram BREEM, kura pieejama arī Latvijā).
  2. Attiecībā uz EDZL projekta apkārtnes pārveidojumiem, kolēģija atzinīgi novērtē arhitektu apvienības O+R+V+E+L vīziju (metu konkursa priekšlikums), par RCDZ apkārtnes ilgtermiņa attīstību, tajā skaitā stacijas apkārtnes satiksmes plūsmu pārkārtošanu un jaunizveidoto telpu/ teritoriju izmantošanu attīstībai un, akceptē šo darbu kā RCDZ apkārtnes teritorijas ilgtermiņa attīstības vīziju. Ar šo arī rosinām Rīgas pašvaldībai un Satiksmes ministrijai rast iespēju sadarboties ar O+R+V+E+L autoriem RCDZ apkārtnes detalizēta tematiskā attīstības plāna izstrādē, t.i. pārplānot satiksmes plūsmas, apzaļumojumus un publisko ārtelpu pilsētnieku un viesu mobilitātes veicināšanai tajā skaitā, dot plānotājiem uzdevumu plānot 13.janvāra ielu kā bulvāri, RCDZ un Stacijas laukumu kā multimodālo satiksmes mezglu ar transporta pieturvietām un velo novietnēm pie RCDZ ziemeļu un dienvidu puses ieejām, kā arī gājēju un velo pārejas RCDZ apkārtnē risināt zemes līmenī.
  3. Savukārt, sakarā ar izmaiņām AS “Rīgas starptautiskā autoosta” (RSO) darbībā, kuras izriet un ir cieši saistītas ar starptautiskā “Rail Baltica” projekta un multimodālā transporta mezgla RCDZ īstenošanu (t.i. projekta vajadzībām daļēji atsavināt RSO teritoriju un uz dzelzceļa mobilitāti orientētos autobusus koncentrēt RCDZ mezglā), kolēģijā tika konceptuāli atbalstīta RSO vīzija par uzņēmuma darbības maiņu uz starptautiskā un vietējā tūrisma un regulārās satiksmes maršrutu apkalpošanu (uz apm.100 maršruti dienā), kuru galamērķis ir Rīgas centrs (piemēram Vecrīga, Centrāltirgus). Konceptuāli atbalstam ideju par jaunveidojamās telpas zem dzelzceļa estakādes daļēju izmantošanu RSO darbībai, galvenokārt nodrošinot pieejamību no 13.janvāra ielas puses un tā funkcionalitāti, tādējādi rodot priekšnosacījumu teritoriju gar Pilsētas kanālu izmantot rekreācijai. Tādējādi aicinām EDZL un Pilsētas attīstības departamentu, jau uzbēruma pārbūves projekta ietvaros un lokālplānojumā paredzēt tādu RSO funkcionālo un telpisko risinājumu (arī apspriest alternatīvas ar iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm) kurš atbilst publiskās infrastruktūras un telpas sniegto iespēju lietderīgai izmantošanai un, paredz plašāku joslu gar Pilsētas kanālu izmantot rekreācijai.

Gvido Princis

Rīgas pilsētas arhitekts